JIFTECO ir inovatīvs uzņēmums, kas ražo vairāku pētījumu rezultātā izstrādātus bioloģiskus repelentus skujkoku aizsardzībai pret kukaiņiem un meža dzīvniekiem (pārnadžiem). Saprotot meža nozares vajadzību pēc bioloģiska risinājuma koku stādu un jaunaudžu aizsardzībai, tika apvienoti meža nozares un ķīmijas profesionāļi, lai radītu ekoloģisku risinājumu šai aktuālajai problēmai. Mūsu iedarbīgā un bioloģiskā repelenta pamatā ir nepārtrauktu pētījumu process, kas dod mums iespēju pastāvīgi uzlabot jau tā iedarīgās un patentētās receptūras.

Problēma

Stādu aizsardzībai pret lielo priežu smecernieku bojājumiem

Priežu Lielais smecernieks (Hylobius abietis L.) ir kaitēklis, kas barojas apgraužot jaunos skuju kociņus, kuri aiziet pēc tam bojā. Katru gadu Eiropā meži 140 miljonu vērtībā tiek iznīcināti, smecerniekam nograužot jauno neaizsargāto kociņu mizu. Priežu lielo smecernieku var uzskatīt par nozīmīgāko jaunaudžu kaitēkli mežsaimniecībā, kas balstīta uz kailciršu izmantošanu. Vislielākā skaitā kaitēklis sastopams silā, mētrājā, lānā un damaksnī t.i. labi aerētās smilts augsnēs. Smecernieks bojā jauno priedīšu mizu, dzinumus un pumpurus. Tie barojas ar dzīvo audu kārtiņu – lūksni – starp mizu un koksni. Grauzumi ir dziļi, un to vietā tiek atsegta gaišā stumbra koksne. Bojājumus var mazināt, atstājot izcirtumu platības neapstādītās vismaz 3 gadus, bet šāda ražošanas prakse rada ievērojamus papildus izmaksas - apauguma novākšanai un kopšanai (mežsaimniecībā), kā arī kavē meža atjaunošanu un mežistrādes darbu piegulušajās platībās (mežistrāde) un vājina mežsaimniecības pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Tāpat bojājumu mazināšanai var veikt ciršanas atlieku un celmu (kas ir smecernieka piesaistes un barošanās avots) izvākšanu pēc kailcirtes, kas vairākumā gadījumu ir nerentabla – rada papildus izmaksas mežistrādē, līdz ar to paaugstinot izstrādājamā koku sortimenta pašizmaksu.

Jauno kociņu aizsardzība pret meža dzīvniekiem (pārnadžiem)

Kad priedīte pavasarī ir iestādīta, rudenī jau domājam par kociņa aizsargāšanu no meža dzīvniekiem – stirnām, aļņiem un briežiem. Ja jaunajam kociņam tiek nokosts pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un tas iet bojā. Tāpēc kociņu galotnes un sānu zarus apstrādājam ar augu aizsardzības līdzekļiem. Jaunaudzes aizsardzība pret dzīvnieku bojājumiem jo īpaši aktuāla ir ziemas sezonā, kad dzīvniekiem vairs nav tik plašas barības vielu iespējas, nav pieejami sulīgie dzinumi un lapiņas. Turklāt skujas ziemas sezonā sniedz dzīvniekiem nepieciešamās barības vielas.Stirnas jaunos kociņus apgrauž no 0,1 – 1,2 m, bet briedis un alnis – no 0,1 – 2 m augstumā. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka vienai stirnai ziemā nepieciešami 130 kg, briedim – 650 kg, bet alnim – 2430 kg koku un krūmu dzinumu. Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, šāda jaunaudzes aizsardzība ir jāveic jau pirmajā gadā no kociņu iestādīšanas līdz brīdim, kad tie ir sasnieguši vismaz pusotra metra augstumu, bet pēc tam ir svarīgi pasargāt jaunaudžu koku stumbrus no aļņiem un briežiem.

Risinājums

Pārnadžu un dendrofāgo kukaiņu bojājumu mazināšana Ziemeļeiropā ir bijusi aktuāla ilgstoši. Līdz šim tā risināta, lietojot pesticīdus. Šobrīd sabiedrībā dominē virzība uz videi draudzīgiem risinājumiem, nozīmīgākās sertifikācijas shēmas (FSC un PEFC) nosaka pesticīdu lietošana aizliegumu. Kā liecina veiktais patentmeklējums, šobrīd pasaules mērogā nav šāda bioloģiska repelenta un šobrīd pieejamie un lietotie aizsardzības līdzekļi satur pesticīdus. Tirgū pieejamie repelenti ir ūdens bāzes šķīdumi, kas satur akrilātus, kas, savukārt, bioloģiski nenoārdās un potenciāli var piesārņot vidi. JIFTECO vairāku gadu veikto pētījumu ietvaros ir veiksmīgi izstrādātas receptūras inovatīviem augu aizsardzības līdzekļiem stādu aizsardzībai gan pret lielā priežu smecernieku, gan meža dzīvnieku bojājumiem. JIFTECO izstrādātā augu aizsardzības līdzekļu sastāvs ir uzskatāms par unikālu pasaules mērogā un tā īpašumtiesības nostiprinātas ar starptautiska patentu.

Video

Partneri

Koksnes ķīmijas institūts
Latvijas meža īpašnieku biedrība
Silava